Formālie līdzdalības veidi (nostiprināti tiesību aktos un kurus organizē valsts vai pašvaldības institūcijas):

• skolēnu vai studentu pašpārvalde
• jauniešu dome
• konsultatīvā padome/komisija
• jauniešu forums
• strukturētais dialogs
• dalība vēlēšanās un referendumos
• brīvprātīgo darbs
• dalība politiķu sēdēs
• dalība nevalstiskajās organizācijas (piemēram, jaunatnes organizācija)
Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, izmantojot šādus nacionāla mēroga līdzdalības mehānismus.

Neformālie līdzdalības veidi (neformāls dialogs ar lēmuma pieņēmējiem un sabiedrību):

• neformālas tikšanās ar politiķiem (piemēram, “kafija ar politiķiem”)
• foto, video, teātra un cita radošo metožu izmantošana viedokļa paušanā
• viedokļu paušana, izmantojot sociālos medijus
• publiskas akcijas un kampaņas
Avots: rokasgrāmata bērnu un jauniešu līdzdalības veicinātājiem “Mums ir ko teikt”, www.nextyouth.org

 Kā viens no līdzdalības mehānismiem uzskatāms strukturētais dialogs.

Sākot ar 2013.gadu savu darbību ir pārtraukusi Jaunatnes organizāciju konsultatīvā komisija (turpmāk – komisija). Ņemot vērā to, ka komisijā pārstāvētas nevalstiskās organizācijas, kuras aktīvi līdzdarbojas jaunatnes politikas plānošanā un īstenošanā ir iekļautas arī Jaunatnes konsultatīvajā padomē, kuras primārais mērķis ir nodrošināt līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos attiecībā uz jaunatnes politikas īstenošanu un kuras uzdevumi pārklājas ar komisijas nolikumā definētajiem, nolemts, ka nav lietderīgi turpināt komisijas darbību.

Līdz šim nacionālā darba grupa Eiropas Savienība (ES) strukturētā dialoga īstenošanai Latvijai darbojās komisijas ietvaros. Līdz ar to pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes 2009.gada 27.novembra rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010 – 2018), kā arī saskaņā ar Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.-2018.gadam tika izveidota atsevišķa nacionālā darba grupa Eiropas Savienības strukturētā dialoga īstenošanai.

Darba grupas galvenie uzdevumi:

1) koordinēt Eiropas Savienības strukturētā dialoga procesa ieviešanu nacionālajā līmenī;
2) iesaistīt jauniešus strukturētā dialoga konsultāciju procesā un noskaidrot viņu viedokli par attiecīgo „trio” prezidentūru Eiropas Savienības Padomē izvirzītajām prioritātēm, izmantojot strukturētā dialoga noteikto metodiku;
3) sagatavot rekomendācijas nacionālajam ziņojumam par strukturētā dialoga procesu un rezultātiem attiecīgās „trio” prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros.

2014.gada jūlijā uzsākās jaunas ES Padomes prezidentūras „trio” Itālija- Latvija- Luksemburga

Itālija (2014.gada otrais pusgads)

Latvija (2015.gada pirmais pusgads)

Luksemburga (2015.gada otrais pusgads)

Strukturētā dialoga apspriežu pamatā ir 18 mēnešu darba cikli ar galveno tematisko prioritāti un konkrētiem jautājumiem, kas atbilst Eiropas sadarbības jaunatnes jomā vispārējiem mērķiem. Pašlaik norit strukturētā dialoga trešais darba cikls. Dienu pirms Eiropas Savienības Jaunatnes konferences Kiprā, 2012.gada septembra sākumā, tika publicēts arī pirmais ziņojums par jauniešiem, kurā izvērtē progresu, kas gūti atjauninātā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010-2018) vispārējo mērķu sasniegšanā.